Monday 20 May 2013

Herz


Mein Herz öffne ich erst voll und ganz, wenn ich selber meine, dass es sich lohnt und gebe es dann mit blinden Vertrauen in deine Hände, mit dem vollem Risiko verletzt zu werden. Frag nicht warum, sondern lerne mich richtig kennen. Denn meine Vergangenheit lässt mich nicht umsonst so bitter, skeptisch und vorsichtig sein wie ich bin. Was du siehst ist mein Körper, meine Optik und ein bisschen von
meinen Charakterzügen. Alles verborgen Gute und Geheimnissvolle liegt in meinem Herzen und in meiner Seele, wo nicht jeder Zugang hat. Nur die wenigsten kennen meine liebevolle und sensible Ader. Alles braucht seine Zeit, Vertrauen und eine Hand die dich auch im Regen hält, versteht und nicht nur in der Sonne mit dir lacht. Ein Hand die dich zieht, festhält und dein Herz und deine Seele sanft berührt. Dir Geborgenheit schenkt, wo du so sein kannst, wie du bist und nicht wie dich jemand gern haben möchte. Jeder wünscht sich eine Herz das einen hält und fesselt, liebt und versteht und es bei all dem noch ernst meint...

Sunday 5 May 2013


Zinu, ātrāk nekā miesa nonīkst gars, ja to katru dien nenodarbina, nespodrina, netrenē. Desmit baušļus esmu uzrakstījusi uz savas sirds tāfeles, zinādama, ka jauns ieskats jauna apņemšanās, stingrs lēmums var brīvi ievirzīt jaunās sliedēs. Neizšķiršanās samīda dvēseles dārzu. Diemžēl pareizas ieskats vēl nenozīmē pareizi izdarītu darbu, bet rīcības sākumā ir doma. Tādēļ sev katru dienu atkārtoju:

Jāveido māja. Konkrēta māja ātri uzceļama, bet iekšpasaule nav gatava pērkama, kas to nepārtraukti neveido, tas drīz sabrūk drupās.
Nav jābeidz brīnīties. Kam dzīvība, mīlestība un nāve nav brīnums, vēl neaprakts jau miris.
Jātic un jāuzticas. Tik tici, un tu dzīvosi, kas šaubās, aiziet bojā - neuzticēšanās nozāģē dzīvības saknes. Labāk desmit reizes pievilties nekā nevienam un nekam neticēt.
Negaidi no ābeles čiekurus un no egles ābolus. Pārmetumu krusa sasit ābolus ābelē un čiekurus eglē. Katram stādam, katram radījumam tiesības uz savu vienreizību.
Nesaisties ar cilvēku, ja nevari panest viņa kļūdas.
Spriežot par cilvēku, atceries viņa dāvātos līksmības
brīžus.
Novēli savam līdzgaitniekam vienpatības stundas, īslaicīgas šķiršanās saglabā tuvību.
Nevis šaubīties un vilcināties, bet rīkoties un iedrīkstēties. Nepatīkamas lietas jānokārto no paša rīta, tīkamas - jātaupa vakaram, lai netīksme ātri beigtos un prieka iecere ilgtu.
Miesas bads mazāk bīstams nekā gara bads. Pat atlēts sabrūk, ja dvēsele zaudējusi savu centru.
Dzīvo tā, it kā katra diena būtu pirmā un pēdējā. Nāves ieslēgti, nezinām, kad tā mūs pieņems savā varā. Kas prieku vairo, kalpo Dievam.